Vakardienas lēmums doties ekspedīcijā ar riteni pa atsevišķām mākslas galerijām bija tieši tas, kas vajadzīgs šajā vēsajā un arvien pelēcīgākajā laikā. Debesis, gluži kā atsevišķi Tatjanas Krivenkovas audekli Māksla XO galerijā, bija pārvērtušās melleņu mannā, bet koki ieguvuši sarmas nokrāsu.
Viens no brīnišķīgākajiem bike-trip galamērķiem izrādījās Mūkusalas Mākslas Salona apmeklējums, kur šobrīd apskatāmas divas izstādes. Salons ir atvēris atsevišķu telpu laikmetīgajai mākslai, tādā veidā ieviešot divdaļīgo (klasika un jaunums) izstāžu principu, kas jau kādu laiku pastāv Māksla XO galerijā un Tukuma Mākslas muzejā. Ja Māksla XO divu iztāžu koncepts nav ieturēts noteiktā rāmī, tad Tukumā tieši Līga Lindenbauma (TMM vadītāja) nāca ar klasika pret laikmetīgo konceptu, kas tagad īzpaužas arī Mūkusalas Mākslas Salona izstāžu filozofijā.
Kamēr pirmajā stāvā var apskatīt Ģedertam Elisam veltītu izstādi, tamēr jaunajā izstāžu zālē otrajā stāvā apskatāma savdabīgā, bet ļoti talantīgā Paula Liepas personālizstāde "Klusā daba" (Liepas izstāde vēl apskatām līdz 17.11.2012). Mākslinieks balansē uz grafikas un grafiskā dizaina robežas. Viņa izmantotā mākslas valoda atgādina popārta raksturīgos izteiksmes līdzekļus, tomēr nostaļģijas klātesamība neļauj runāt par Liepas mākslu kā pilnīgi "aukstu" reklāmas attēlu kolāžu.
Kuchen II. 2010. Papīrs, kolografija, autortehnika
Pasta. 2011. Papīrs, kartons, kologrāfija, kartona griezums, autortehnika
Skats no izstādes
Pašfilmētais materiāls no izstādes
