Izvirzīti otrās Purvīša balvas fināla kandidāti

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa ir izvirzījusi astoņus kandidātus otrajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2009. un 2010.gadā. Un tie ir: ILMĀRS BLUMBERGS par izstādi „Lietiņš līst, lietiņš līst! Sapērk bildītes. Sapērk bildītes!” „Arsenāla” Radošajā darbnīcā (12.12.2010-30.01.2011), KRISTĪNE KURSIŠA par personālizstādi „Ārpus kontroles” galerijā „Alma” (28.09.-22.10.2009.), KRISTAPS ĢELZIS par personālizstādi „Varbūt” („Maybe”) galerijā „Māksla XO” (15.10.-03.11.2009.), IMANTS LANCMANIS par izstādi „Piektais bauslis. Gleznu cikls „Revolūcija un karš"" Latvijas Kara muzejā (4.04.-31.08.2009.), KASPARS PODNIEKS par personālizstādi „Neparasta vieta” galerijā „VKN” (16.01.-07.02.2010.), MĀRTIŅŠ RATNIKS par izstādi "Zeme" galerijā "VKN", „KIM?” Spīķeros (12.09.-02.10.2009.), INTA RUKA par personālizstādi „Amālijas iela 5a" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (09.01.-03.02.2009.), KRIŠS SALMANIS par personālizstādi „Pazudušie" Rīgas mākslas telpā (25.04.–24.05.2009.). Purvīša balvas septiņu ekspertu darba grupas sastāvā, kas izvērtēja aktuālos notikumus mākslā un izvirzīja kandidātus balvai, 2009. un 2010.gada periodā strādāja mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 20.gs. 2.puses – 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kultūras centra „RIXC” dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla „Foto Kvartāls” galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta „Diena” kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens. Ekspertu darba grupa tikās un izvirzīja nominantus balvai reizi ceturksnī. Otrās Purvīša balvas ieguvēju noteiks žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”. Izstāde būs apskatāma no 2011. gada 18. februāra līdz 10. aprīlim. Otrā Purvīša balva tiks pasniegta Purvīša balvas kandidātu izstādes atklāšanā 2011. gada 18. februārī plkst. 18.00. Purvīša balvas 2011 žūrijā, kas noteiks balvas ieguvēju, šogad darbosies septiņi Latvijas un trīs ārvalstu pārstāvji: · Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore, · Jānis Zuzāns, muzeja patrona SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs, · Sarmīte Ēlerte, LR kultūras ministre, · Dr. hab. art. Eduards Kļaviņš, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, · Helēna Demakova, mākslas kuratore un teorētiķe, · Inga Šteimane, mākslas kuratore, teorētiķe un laikraksta "Kultūras Forums" galvenā redaktore, · Andris Kļaviņš, mākslas kolekcionārs, · Anda Rotenberga, mākslas vēsturniece, kritiķe un kuratore (Polija), · Dmitrijs Ozerkovs, mākslas teorētiķis un kurators, Krievijas Valsts mākslas muzeja "Ermitāža" laikmetīgās mākslas nodaļas vadītājs, · Lolita Jablonskiene, mākslas teorētiķe, Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas vadītāja. "Piedalīties Purvīša balvas žūrijā uzrunājām tos cilvēkus, kuru profesionālo pieredzi vizuālās mākslas jomā augstu vērtējam. Žūrija lēmumu par otrās Purvīša balvas uzvarētāju pieņems slēgtā sēdē pēc izstādes apmeklējuma un diskusijām. Lēmums tiks pieņemts atklātā balsojumā pēc balsu vairākuma principa," informē LNMM direktore Māra Lāce. Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas ainas vērtēšanu, darbu jau uzsākusi jaunā ekspertu darba grupa, kura strādās nākamo divu gadu periodā – 2011. un 2012. gadā. Šajā ekspertu darba grupā iekļauti LNMM Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava. Informācijai: Purvīša balva tika iedibināta 2008. gada sākumā ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872 – 1945) vārdā, kurš bijis ievērojams sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis augstāko ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas vērtējumu. Balvas apjoms ir 20'000,- LVL (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Purvīša balvas konkursu mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”, kas apņēmies piedalīties balvas organizēšanā vismaz 10 gadus. Ieva Kustova, "P.R.A.E." sabiedriskās attiecības

Jauno mākslinieku izstāde "Pilsētas bērni". Intervija ar izstādes kuratori Diānu Barčevsku

   Tradicionālais stāsts, lasot latviešu vecmeistaru biogrāfijas, ir uzaugšana lauku viensētā, kuru ieskauj cilvēka maz skartā vai neskartā daba. Māksliniekam pieaugot un dodoties uz lielām pilsētām, notiek apzinātāka vai neapzinātāka vēlme atgriezties bērnībā, atmiņās, turpināt risināt sev tik tuvās tēmas, kas realizējas dabas un mazpilsētu ainavās.
   Padomju laiks ievieš savas korekcijas. Māksla lielā mērā ir medijs, kas kalpo, lai vēstītu par iekārtas pareizību un sasniegumiem. Tas ir mirklis, kad var nopietnāk mākslā sākt runāt par urbāno tēmu. Šeit var piesaukt tādus māksliniekus kā Ojārs Ābols, Edgars Iltners, Juris Zvirbulis, Daiga Riņķe, Miervaldis Polis u.c. 21. gadsimta sākuma aina Latvijā salīdzinoši ar 20. gadsimta sākuma ainu ir diametrāli pretēja. Pilsēta ir visa centrs, nevis centrs uz ko dodas, mākslinieks izgaršo pilsētas specifisko ainavu, tās detaļas, skaņas un smaržas, nav vairs pat svarīgi, vai viņš nāk no viensētas vai daudzstāvu blokmājas, viņš pieder pie pilsētas, mākslinieks ir kļuvis par pilsētas bērnu.

   2007. gadā notika vērienīga un plašu auditoriju piesaistoša jauno mākslinieku izstāde „Našķu bumba/Candy Bomber”(17.11.2007-27.01.2008), kas ļāva mākslu mīlošajai publikai vienkopus ieraudzīt jaunos talantus lielā skatē. Ir pagājuši divi gadi un ļoti drīz dienas gaismu ieraudzīs nākamais lielais jauno mākslinieku izstādes projekts. Izstāde „Pilsētasbērni” gluži kā „Našķu bumba” norisināsies Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls", kura svinīgi kopā ar izstādes katalogu tiks atklāta 11. decembrī, bet būs apskatāma līdz pat 30. janvārim jau nākamajā 2011. gadā.

   Iztsādes rīkotāji ir asociācija "ArtDuce" un LNMM Radošās darbnīcas kuratore "Arsenālā" Diāna Barčevska. Kādā agrā rīta stundā tika norunāta tikšanās ar Diānu Barčevsku muzeja telpās, lai uzzinātu ko vairāk par gaidāmo lielo notikumu un noskaidrotu, kas tad ir tas, kas vieno „Našķu bumbu” un „Pilsētasbērnus” un kas īpašs un nebijis sagaidāms jaunajā izstādē.

Šelda Puķīte: Kurā brīdī radās ideja, ka ir nepieciešama nākamā lielā jauno gleznotāju izstāde?

Diāna Barčevska: Es tā īsti nevaru pateikt, bet tas bija diezgan loģiski. Es redzēju ieinteresētību no gleznotāju puses. Māksliniekiem pietrūkst izstāžu cikliskuma, regularitātes un nebija argumentu, lai to nedarītu. Ir vajadzīga stimulācija, jo, ja nav notikumu, nav attīstības. Ir kļūdaini domāt, ka attīstība notiek pati no sevis, tā ir jāstimulē. Viena no kuratora izpausmēm ir misijas apziņa un, protams, arī gandarījums par iepriekš paveikto un, ka tam ir turpinājums. Tam visam ir jēga, ja mēs varam uz to paskatīties kā uz notikumu. Mudinājums bija gan no māksliniekiem, gan kolēģiem un kāpēc, lai tas nebūtu tāds ciklisks pasākums. Iepriekšējo institūciju tradīcijas šajā brīdī ir zudušas vai ir mainījušās. Triennāles un kvadrinnāles, tā pa lielam ņemot, Latvijā nav. Domāju, ka, ja tiek veidoti pasākumi, tad arī jaunie talanti uzplaukst.

Turpinājumu var lasīt vizuālo mākslu žurnāla Studija mājas lapā: klikšķināt šeit

Skandalozās Tērnera balvas laureāte 2010. Sūzana Filipsa ar pārlaicīgo skaņas instalāciju "Lowlands"

Atstāt iespaidu uz iekšām

Atceros savu pirmo tikšanos ar Artūra Bērziņa (dz. 1983) gleznām 2009. gada pavasarī Mākslas dienu ietvaros Vidzemes tirgus paviljonā, kur starp veciem gaļas āķiem uz flīžu fona tika izstādīti Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pasniedzēju un studentu darbi. Grieķu izcelsmes spāņu mākslinieka El Greko gleznu tēlu sajaukšana ar popārtiskām klišejām, vieglu pornogrāfiju un visam pa vidu belašu ratiņi.

Pirmā reakcija bija pārsteigums, jo mākslinieku, ko atpazīstu kā Arturu Bērziņu (ar īso burtu „u” vārdā), neatminos strādājam ne uz audekla, ne ar spilgtu, piesātinātu toņu eļļas krāsām un noteikti ne ar ārišķīgu citēšanu, kas robežojas ar kiču. Izrādās, ka šī brīža Latvijas mākslinieku pulkā vienlaicīgi var sastapt divus Bērziņus, divus kardināli atšķirīgus Bērziņus.

Artūrs Bērziņš. Biopanks. Relatīvās brokastis. Audekls, eļļa. 80x60cm. 2010

Tikai vēlāk aptvēru, ka šī mākslinieka veikumu esmu redzējusi ne vienu reizi vien, darbus, kas saistīti ar viņa tiešo izglītību, absolvējot bakalaura programmu LMA vizuālās komunikācijas apakšnozarē 2009. gadā. Tā, piemēram, daļa lasītāju ir redzējuši Latvijas kultūras portāla kultura.lv logo vai bijuši uz LMA 2007. gada karnevālu „Skābais sapnis”, kura plakāta autors bija Artūrs Bērziņš. Tomēr tuvplānā viņa darbus – gan gleznas, gan digitālās fotokolāžas – apskatīju mākslinieka personālizstādē „Coca–Ine from LV” (16.11.–12.12.2009) tobrīd nesen darbību uzsākušajā mākslas galerijā „Pegazs”. Pašlaik var apmeklēt otro galerijā „Pegazs” notiekošo Artūra Bērziņa personālizstādi „Iekšās” (11.10.–06.11.2010). Turpinājumu var lasīt vizuālo mākslu žurnāla Studija mājas lapā: klikšķis šeit

Svaiga gaļa jeb mākslas meklējumi

Pēdējā laikā novēroju, ka cilvēki vēršas pie manis, lai uzzinātu, kas labs notiek šīs vai citas nedēļas mākslas dzīvē. Pirmdien eksperimentālos nolūkos portālā draugiem.lv atļāvos izveidot galeriju, kas norāda uz nedēļas izstāžu svaigumiem Latvijā, piešpricei piedāvājot arī kādu izstādi, kuras apskates iespējas laiks drīz beigsies un kādu mākslas izstādi ārpus Latvijas platuma grādiem. Še ku re ku, galerija bija gatava un atsauksmes pozitīvas. Es daudz nemēriju un nedomāju, izlēmu cept tik augšā blogu,lai nodarbotos ar tagad tik populāro komunikācijas veidu - blogošanu
Varbūt kādam nejaušam svešiniekam Latvijas pīļu dīķī, kas iemaldīsies šajā lapā un šo to arī palasīs, radīsies jautājums, kapēc Izabella, jo acimredzami, apskatot manu profilu, tas nav mans vārds. Teikšu pēc iespējas īsāk. Daži ir atkarīgi no šokolādes, vēl daži no cigaretēm, bet mana slimība ir Bertoluči Dreameri un neviļus Izabella ir kļuvusi par manu alter-ego (katram tāds eskeipisms ir vajadzīgs un ir pat veselīgs).
Tad nu svīnīgi griežam to lenti pušu un sākam meklēt mākslu.

 

Aktrise Eva Green Izabellas lomā Bernardo Bertoluči filmā "Sapņotāji"