otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Vilnis Vējš blogo Satorī par pēcgaršu



Lūk, kā „Studijā” raksta Jānis Borgs: „Izstāde padevusies līdzīgi kārtīgam buljonam, kurā izvilkta brikna labumu esence.” Šis ir tas retais gadījums, kad man patīk mākslas salīdzinājums ar ēdienu, jo tas teikts par darbu, kurā esmu bijis līdzdalīgs, un tas, zināms, glaimo. Turklāt Borga kunga oriģinālajā manierē. Visos citos gadījumos, kad uzduros kulināri gastronomiskai leksikai mākslas sakarā, jūtu kaut ko līdzīgu nelabumam. Mēģinu noskaidrot, kāpēc.
Kad saka, ka, piemēram, aktieris spēlē „garšīgi”, es iztēlojos nožēlojamu māžošanos, ar kuru cerēts izraisīt smieklus. Apkaunojošāk būtu tikai spēlēt „smeķīgi”. Ja dziedātāja „dzirkstī kā šampanietis”, liekas, ka esmu teleportējies uz sen likvidētā Operetes teātra bufeti. Māksla „kā labs vīns” tikai atgādina, ka latviešu literatūrā un mākslā vīna jau tā ir par daudz. Taisni jābrīnās, cik daudz banalitāšu dzejnieki sacerējuši tādēļ vien, lai attaisnotu vēlmi iepumpēt sevī nedaudzās promiles, kas izšķīdinātas šajā nelāgi dvakojošajā dzērienā. Jā kādam liekas, ka vīnam ir patīkams aromāts, laipni lūgti uz izstāžu atklāšanām Mākslas muzejā! Tā uz beigām. Bet visšķebīgākais vārds, ko nākas dzirdēt bieži vien, ir „pēcgarša”. Es nudien nespēju iztēloties neko citu, kā pelmeņu vai vārītu sīpolu izraisītas atraugas, kad to lasu. Varbūt tādēļ, ka „vīns” (izrunāts tā klīrīgi, caur degunu) nekad nav bijis mans mīļākais dzēriens (taisnība, tie mīļākie neizrādījās neko labāki!), bet drīzāk – ka ēdiena raisītie kairinājumi manā uztverē kaut kā pricipiāli nepiestāv mākslai.

Turpinājumu lasīt ŠEIT

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

Pirmais 2011. gada žurnāla Studija nr.




Ir iznācis žurnāla „Studija” februāra/marta numurs. To atpazīsiet pēc luminiscējošā fuksijas krāsas vāka un saukļa „darbs dara darītāju”.

Žurnālā joprojām nav par mākslinieku privāto dzīvi vai privātu intrigu. Rakstām tikai par mākslu.

Šajā numurā – par Ilmāra Blumberga, Andra Eglīša, Aigara Bikšes, Maijas Tabakas, Māritas Murkas personālizstādēm, kā arī divi dažādi viedokļi par Laikmetīgās mākslas centra rīkoto izstādi „Un citi...”.

Margarita Zieda raksta par Šprē upes krastā Berlīnē esošo „Radialsystem V – New Spaces for Arts”.

Lasiet, cik tuvu un cik tālu ir Baltkrievija un tās laikmetīgā māksla, sarunu ar itāļu fotogrāfu Gabriēlu Basīliko, kā arī trīs gleznotājiem – Daigu Krūzi, Lauru Prikuli un Andri Eglīti – par to, kas mums ir un kā mums noteikti nav, bet vajadzētu būt mākslas ainā.


Par ikdienas aktualitātēm kultūrā un mākslās, lasiet www.studija.lv.


Preses materiālu sagatavoja:
Līga Marcinkeviča

Žurnāla „Studija” galvenā redaktore

ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

LMA Mākslas zinātnes nodaļas studenti raksta Studijas mājas lapā


Sākot ar 2011. gada februāri vietējās mākslas dzīves vērtētāju lokam pievienojas LMA Mākslas zinātnes nodaļas 3.kursa studenti. Studiju procesa ietvaros attīstot un izkopjot prasmes, kas nepieciešamas domāšanai un rakstīšanai par vizuālo mākslu (tai skaitā dizainu, arhitektūru), studenti ir gatavi riskam atklāt savas domas publiski.
   
Kursa Komunikācijas teorija un prakse docētāja Aiga Dzalbe aicina māksliniekus, kuratorus, kritiķus un citus lasītājus atsaucīgi uztvert un novērtēt iespēju dzirdēt svaigu viedokli par aktuālām parādībām, kā arī paust savus ieteikumus un komentārus par mākslas kritikas potenciālu, adresējot tos kursa autorei (aiga.dzalbe@lma.lv).
Darbus var izlasīt KLIKŠĶINOT ŠEIT